Ieteikumi malkas iegādei

Vai jūs gribat nopirkt kvalitatīvu malku? Mēs malku sagatavojam cauru gadu lielos apjomos un žāvējam dabīgā ceļā nojumēs.

Lai malka būtu kvalitatīvāka, tā mežā tiek sagatavota no oktobra līdz aprīlim, kad kokiem ir miera periods, kas iespaido malkas žūšanu. Malkas mitrumam ir liela nozīme siltuma atdevē. Zaļa malka, lai sadegtu, patērē 50% no tās enerģijas tikai lai uzturētu degšanu vien. Tas nozīmē, ka Jums būs jāsadedzina uz pusi vairāk malkas, lai apsildītu māju, nerunājot par skursteņa svīšanu, katla-krāsns aizkvēpšanu un sarežģītu iekurināšanu.

Malkas iegādi plāno ekonomiski!

Piemēram, ja malku plāno iegādāties reizi gadā, ir maz vietas, kur to uzglabāt, turklāt apkures sistēmai der gan alkšņa, gan bērza malka, ekonomiskāk būs malkai paredzēto vietu piepildīt ar bērza malku, jo no tās varēs iegūt vairāk siltuma.

Ja malkas glabāšanai ir paredzēts maz vietas, malkas iegādi vari plānot divas reizes gadā, piemēram, vasaras beigās un ap jauno gadu.

PRAKTISKI PADOMI:

• Lai malka pa vienu vasaru pietiekami izžūtu, tai jābūt saskaldītai un sakrautai grēdās jau pavasarī. Gan šķūnītī, gan uz lauka vēlams zem grēdām likt paliktņus, kas nodrošina gaisa cirkulāciju, neļaujot apakšējām pagalēm bojāties. Apsedzot grēdas klajā laukā, jānosedz tikai augšpuse, saglabājot gaisa piekļuvi no sāniem.

• Lai malka labi degtu, tai ir jābūt labi izžuvušai, jo svaigā koksnē atkarībā no sugas ir aptuveni 45 % mitruma. Vislabākā malka ir tāda, kas vēdinātā nojumē glabāta apmēram 1,5 – 2 gadus. Malkas sausumu var pārbaudīt, sasitot pagales kopā – ja skaņa ir dziedoša, malka ir sausa; ja malkā pamanāmas plaisas, tā ir sausa. Par sausu malku uzskata, ja tajā ir apmēram 20 – 22 % mitrums.

• Kurināmajam jābūt sausam, jo pretējā gadījumā kurinot izdalīsies mitrums, kas, nonākot kontaktā ar sodrējiem un citiem nosēdumiem, veidos kondensātu ar nepatīkamu smaku, tas arī aizkavēs krāsns sienu sakaršanu, attiecīgi palielināsies kurināmā daudzums.

• Slapjas malkas dedzināšana ir neefektīva no siltumatdeves viedokļa, jo daļa siltuma enerģijas aiziet, uzsildot un iztvaicējot malkas pagalē esošo mitrumu.

• No slapjas malkas var rasties tā dēvētā skursteņa svīšana, kad uz skursteņa sienām nosēžas kondensāts, kas ar laiku sabojā ķieģeļus, kā arī rodas daudz vairāk nogulumu uz skursteņa sienām, palielinot ugunsnelaimes risku.

• Malka, ko jūs uzglabājiet ārā vai aukstās telpās, vismaz vienu dienu pirms lietošanas jātur istabas temperatūrā. Sašķeliet uguns iedegšanai paredzēto malku šķilās, kuru diametrs ir apmēram 4 cm.

• Neļaujiet ugunij gruzdēt, jo tādējādi rodas pārmērīgi daudz izmešu. Vislabākais rezultāts tiek sasniegts, kad uguns deg vienmērīgi un dūmi no skursteņa ir tikko redzami.

• Kurinot ar skuju koku malku, var rasties sodrēji, kvēpi un nepatīkama smaka. Lai no tā izvairītos, kurināšanas beigās jāpiemet pāris pagales apses malkas.