Kādu malku labāk izvēlēties?

Kad apkures sezona ir sākusies un tiem, kas mājokļus silda ar malkas apkuri, noteikti aktuāla malkas iegāde, lai kurināšanas process būtu viegls un siltums labi saglabātos. Apkopojot informāciju, kādu malku izvēlēties attiecīgām situācijām un kas noteikti jāzina par katru veidu.

Malkas siltumatdeve ir ļoti atkarīga no tā, kāda ir koka suga un kādā vietā tas audzis. Sausa malka mazāk izdalīs darvu un uzturēs augstāku temperatūru kurināšanas laikā, kā arī atdos vairāk siltuma apkures sistēmai, taču jāņem vērā, ka pārāk sausa malka ātri izdeg, tāpēc kaut nelielam mitruma daudzumam malkā tomēr ir jābūt. Savukārt pārlieku mitra malka vienmēr būs grūti aizdedzināma, un tā arī slikti atdos siltumu un veidos kondensātu dūmvadā.

Vēlamais koksnes mitrums ir 15 – 20%, ko sasniedz, sagatavotu malku gadu vai divus žāvējot vēdināmā nojumē. Uzskata, ka virs 30% mitru malku nav pat vērts kurināt, jo lielākā daļa tās radītā siltuma tiks patērēta ūdens iztvaicēšanai.

Iesakām izvēlēties bērzu, ozolu, alksni, apsi vai priedi, tieši šīs koku sugas uzskata par kvalitatīvākajām malkas izvēlē. Tomēr visai malkai ir viens svarīgs priekšnoteikums – lai malka labi degtu, tai ir jābūt kvalitatīvai un labi izžuvušai.

Bērza koka malka ir visuniversālākā, jo tā labi kuras pat viegli mitra, turklāt tā ir viegli aizdedzināma un deg ilgi, ar vienmērīgu liesmu un bez dzirkstelēm. Darva no bērza malkas ir ar patīkamu, dziedējošu aromātu, un kuroties dezinficē pirts telpas, taču piekvēpina dūmvadu. Glabājot ilgāk par diviem gadiem, malkas aromāts samazinās. Sausa bērza malka sadegot izdala siltumu par 25% vairāk kā apses malka un 15% vairāk nekā priedes malka.

Alkšņa malka ar savu sarkanīgo nokrāsu jau pēc vizuālajām pazīmēm atšķiras no pārējām, taču, arī degot, tā izdala lielu karstumu, turklāt tā teju vai nemaz nedūmo. Šīs malkas izvēlē jāņem vērā, ka tā ātri izžūst, taču aromāts saglabāsies pat vairākus gadus, tāpēc tā derēs pirtīm. Alkšņa malka tīra dūmvadu pēc malkas, ar kuru dūmvads aizkvēpis. Alksnis labi der pirtīm, lai sasniegtu maksimālo karstumu, jo degot dod lielu karstumu un gandrīz nedūmo. Alkšņa malka ātri izžūst, un pat pēc trīs gadiem saglabājas specifiskais aromāts.

Priedes un egles malka nav tā populārākā izvēle, jo rada lielu darvas un sodrēju daudzumu, turklāt degot tā dzirksteļo. Šos malkas veidus nav ieteicams izvēlēties vaļējiem kamīniem, bet citos apkures veidos to var jaukt, piemēram, ar apses malku.

Savukārt, lai ozola malka dotu pietiekamu siltumu, kokam jābūt vidēja vecuma, sausam un stingram, jo satrūnējusi malka tikai dūmos un nedos siltumu. Šis malkas veids ir vispiemērotākais kamīniem, taču arī viens no dārgākajiem.